Jaunjelgavas vēsturē lielākajos plūdos 1924 gadā, neglābjami aizgāja postā mūsu dzimtas mājas Ceriņi. Kopš tā laika šis zemes gabals stāvēja atmatā vien izmantots kā ganības, siena vākšanai vai cita veida lauksaimnieciskai darbībai.
Pēc garas un bargas ziemas pēkšņi 1924.gada marta beigās iestājās ļoti silts un pavasarīgs laiks, kas izraisīja strauju sniega kušanu. Daugavā ievērojami cēlās ūdens līmenis, un ļoti biezā ledus nevienmērīgā kustība daudzviet veidoja milzīgus ledus sastrēgumus. Aprīļa pirmajās dienās ledus upē bija sakustējies Krievijas pusē, bet tikai pavisam nedaudz - Latvijas teritorijā līdz Daugavpilij. 3.aprīļa rītā bija izveidojies pamatīgs ledus sastrēgums lejpus Daugavpils, kas strauji cēla ūdens līmeni pilsētas apkārtnē. Sniegs un ledus kusa tik strauji, ka drīz Daugavas ūdens līmeņa norma bija pārsniegta jau par nepilniem astoņiem metriem. Visvairāk cieta Grīva - Daugavpils pilsētas daļa upes kreisajā krastā. Drīz vien ledainais ūdens krietni pārsniedza māju pirmā stāva līmeni. Ielas pazuda zem ūdens, glābēji ar laivām nespēja pietiekami operatīvi evakuēt visus cietušos.
Kritiska situācija izveidojās arī tālākajos Daugavas posmos, it īpaši Jaunjelgavā. (attēlā aplūdušās Jaunjelgavas ielas 1924.gada aprīlī) Ledus sakustējās Krustpils teritorijā, bet izveidoja krietnu nosprostojumu garā posmā pirms Jaunjelgavas. Īsā laikā pilsētu teju pilnībā pārņēma ūdens. Zemākajās vietās daudzas mājas applūda līdz pat jumtam. Mājokļiem draudīgi spiedās virsū arī milzīgi ledus kalni, ko ūdens straumes stumdīja uz visām pusēm. Vēlāk laikraksti ziņoja, ka ledus salauzis un straume aiznesusi vismaz četras ēkas. Daudzviet bija redzami noklīduši un cietuši mājlopi. Ūdens no Jaunjelgavas sāka atkāpties pēc diennakts, tomēr ikdienas ritmu te vēl ilgi nemanīja, jo ielas un ēkas daudzviet nosprostoja ledus gabali. Aprīļa sākumā, it īpaši 3. un 4.aprīlī, ik pa stundai ūdens līmenis cēlās arī Daugavas lejtecē. Ogrē tas pārsniedza normu par vairāk nekā trim metriem, un 3.aprīļa vakarā kļuva skaidrs - ja ledus neizkustēsies, applūdīs arī Rīga. Un diemžēl tas arī notika, bet tas jau ir cits stāsts.
Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, 30.gadu beigās tika uzcelts 3,5 km garš un 3 m augsts dambis. 1951. un1952.gadā palu rezultātā tika pārrauts uzbūvētais dambis, applūda ielas, pieplūda pagrabi, iedzīvotāji evakuējās. Šo plūdu laikā iedzīvotāji pārvietojās ar laivām. Seku likvidēšanā tika iesaistīti pat karavīri. Tikai pēc Pļaviņu HES uzcelšanas pilsēta ir pasargāta no plūdiem.
Avots: Spoki.lv